Apstrādāts organiskais mēslošanas līdzeklis - Komposts.
Piedāvātais komposts atbilst Eiropas Savienības organisko augsnes ielabošanas līdzekļu eiromarķējuma prasībām (2006/799/EK). Metālisko elementu saturs kompostā ir ievērojami zemāks par noteiktām maksimāli pieļaujamām koncentrāciju, ko nodrošina regula izejvielu un gatavā produkta kontrole. Kompostēšanas procesā tiek izmantota svaigi pļautā zāle no ražotāja pļavām, zāģskaidas, slāpekli saturošie organiskie atkritumi un speciāli atlasīts un sagatavots sējmateriāls, kas satur sēņu un baktēriju celmus. Kompostēšanas laikā tiek veikta komposta pasterizācija līdz + 55-65 grādi pēc C. Gatavais komposts nesatur helmintu(cērmju,spaļu) oliņas, nezāļu sēklas un patogēnus mikroorganismus, kas potenciāli var būt sastopami, piemēram, neapstrādātos putnu vai liellopu kūtsmēslos.
Komposts uzlabo augsnes fizikālās īpašības: samazina blīvumu un palielina augsnes porainību, šādi uzlabojot augsnes struktūru un veicinot aerāciju, palielina ūdens aiztures kapacitāti un tā pieejamību augiem, samazina augsnes eroziju. Komposts ietekmē arī augsnes ķīmiskās īpašības: palielina augsnes organiskās vielas saturu, komposta humusvielas palielina augsnes jonu apmaiņas kapacitāti, kompostam ir neitrāls pH (~7) un komposts palielina augsnes barības vielu (slāpekļa) saturu. Salīdzinot ar neorganiskajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, komposts satur organiskos slāpekļa savienojumus, kas neizskalojās no augsnes. Kompostu iestrādājot augsnē notiek organiskā slāpekļa mineralizācija un komposta slāpeklis kļūst pieejams augiem ilgstošā laika posmā. Respektīvi, komposts darbojās kā lēnas iedarbības slāpekļa barības avots.
Komposta mikroorganismi kopā ar augsnes mikroorganismiem nodrošina turpmāko komposta organiskās vielas humifikāciju augsnē, kas veicina augsnes auglības pieaugumu ilgākā laika posmā (arī otrajā gadā) pēc komposta iestrādāšanas.
Kūdras substrātu ražošanā bieži vien izmanto maz sadalījušos sūnu (sfagnu) kūdru, savukārt komposts satur augu (zāles, koku) atliekas, kas humifikācijas procesā veido stabilas humusvielas, līdzīgi kā tas notiek augsnē. Komposts satur vairāk organiskos slāpekļa savienojumus salīdzinot ar kūdras substrātiem, kuriem bieži vien pievieno neorganiskos slāpekļa mēslojumus. Organiskais slāpeklis neizskalojās no augsnes, kaut gan uzreiz tas nav pieejams augiem. Kompostu iestrādājot augsnē notiek organiskā slāpekļa mineralizācija un komposta slāpeklis kļūst pakāpeniski pieejams augiem, ilgstošākā laika posmā. Respektīvi, komposts darbojās kā lēnas iedarbības slāpekļa barības avots. Turklāt, atšķirībā no kūdras, komposts satur dzīvotspējīgus augsnes mikroorganismus. Komposta mikroorganismi kopā ar augsnes mikroorganismiem nodrošina turpmāko komposta organiskās vielas humifikāciju augsnē, kas veicina augsnes auglības pieaugumu ilgākā laika posmā (arī otrajā gadā) pēc komposta iestrādāšanas.
Komposts sagatavošanas dažādās stadijās:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru